Kā es varu izvairīties no ādas kairinājuma vai jutības, ko radījusi sensora līmviela?
Šie apsvērumi, ādas aizsargbarjeras un profesionālie ieteikumi var palīdzēt. Atcerieties: lietas, kas labi der vienam, var nebūt piemērotas visiem. Jums un jūsu veselības aprūpes speciālistam var būt jāizmēģina vairāki produkti vai metodes, lai noskaidrotu, vai šīs iespējas ir jums piemērotas.
Vispārējie apsvērumi*
- Nomazgājiet ādu ar eļļu nesaturošām antibakteriālām ziepēm un kārtīgi nožāvējiet1,2
- Taukainai ādai ir ieteicams maigs pīlings2
- Ja nepieciešams, noskujiet apmatojumu ar sausu skuvekli3
- Sensora ievietošanas vietā neizmantojiet nekādus losjonus vai eļļu saturošus ādu mitrinošos līdzekļus
- Neievietojiet sensoru tūlīt pēc dušas/vannas vai ar tvaiku pilnā vannasistabā — samaziniet mitrumu ar matu fēnu vai ievietojiet sensoru, atrodoties sausā vidē2
- Cietie vai izsmidzināmie pretsviedru līdzekļi (bez smaržas) var palīdzēt, ja ādai ir tendence svīst. Izveidojiet ar pretsviedru līdzekli uz ādas tukšu ovālu laukumu, nogaidiet 10–15 minūtes. Ievietojiet sensoru uz tīras ādas ovāla centrā.1,2
Barjeras plēves*
- Barjeras plēves var palīdzēt novērst nelielu ādas kairinājumu, ko izraisījušas līmvielas4
- Izveidojiet ar barjeras plēvīti uz ādas tukšu ovālu laukumu un ievietojiet sensoru uz tīras ādas ovāla centrā
- Pirms sensora ievietošanas ļaujiet barjeras plēvītei pilnīgi nožūt1,4
- Jūs varat uzlikt tikai 1 slāni vai arī otru slāni pēc pirmā slāņa nožūšanas
- Barjeras plēvītes var būt kairinošas pašas par sevi un var nenovērst alergēnu ietekmi uz ādu
Barjeras plāksteri un apsēji*†
- Izmantojiet barjeras plāksterus un apsējus tikai tad, ja barjeras plēvīte jums nepalīdz
- Dexcom nav pārbaudījis barjeras plāksteru un apsēju izmantošanu. Pārrunājiet ar savu veselības aprūpes speciālistu barjeras plāksteru un apsēju izmantošanu.
- Izmantojot plāksterus/apsējus kā barjeru, tie ir jānovieto zem sensora plākstera1,5,6
- Piestipriniet pie ādas pirms sensora plākstera uzlikšanas
- Izgrieziet plāksterī/apsējā tukšu laukumu un ievietojiet sensoru tīrā ādā, ovāla centrā
*Messer, L. , & Beatson, C., Preserving Skin Integrity with Chronic Device Use in Diabetes. Technology & Therapeutics Volume 20, Supplement 2, 2018.
† Kamann, S., Heinemann, L., & Oppel, E., Usage of Hydrocolloid-Based Plasters in Patients Who Have Developed Allergic Contact Dermatitis to Isobornyl Acrylate While Using Continuous Glucose Monitoring Systems. Journal of Diabetes Science and Technology, 2019.
‡ Paret, M., Barash, G. & Rachmiel, M. “Out of the box” solution for skin problems due to glucose-monitoring technology in youth with type 1 diabetes: real-life experience with fluticasone spray. Acta Diabetol 57, 419–424 (2020).
1. Ives B, Sikes K, Urban A, et al.: Practical aspects of realtime continuous glucose monitors: the experience of the Yale Children’s Diabetes Program. Diabetes Educ 2010;36: 53–62.
2. Chase HP, Messer L: Understanding Insulin Pumps and Continuous Glucose Monitors. 3rd ed. Denver: Children’s Diabetes Research Foundation, 2016.
3. Karlin AW, Ly TT, Pyle L, et al.: Duration of infusion set survival in lipohypertrophy versus nonlipohypertrophied tissue in patients with type 1 diabetes. Diabetes Technol Ther 2016;18:429–435.
4. McNichol L, Lund C, Rosen T, Gray M: Medical adhesives and patient safety: State of the science: consensus statements for the assessment, prevention, and treatment of adhesiverelated skin injuries. J Wound Ostomy Continence Nurs 2013;40:365–380; quiz E361–E362.
5. Englert K, Ruedy K, Coffey J, et al.: Skin and adhesive issues with continuous glucose monitors: a sticky situation. J Diabetes Sci Technol 2014;8:745–751. a Used within institution or support in public commentary, online articles, diabetes blogs, social media.
† Kamann, S., Heinemann, L., & Oppel, E., Usage of Hydrocolloid-Based Plasters in Patients Who Have Developed Allergic Contact Dermatitis to Isobornyl Acrylate While Using Continuous Glucose Monitoring Systems. Journal of Diabetes Science and Technology, 2019.
‡ Paret, M., Barash, G. & Rachmiel, M. “Out of the box” solution for skin problems due to glucose-monitoring technology in youth with type 1 diabetes: real-life experience with fluticasone spray. Acta Diabetol 57, 419–424 (2020).
1. Ives B, Sikes K, Urban A, et al.: Practical aspects of realtime continuous glucose monitors: the experience of the Yale Children’s Diabetes Program. Diabetes Educ 2010;36: 53–62.
2. Chase HP, Messer L: Understanding Insulin Pumps and Continuous Glucose Monitors. 3rd ed. Denver: Children’s Diabetes Research Foundation, 2016.
3. Karlin AW, Ly TT, Pyle L, et al.: Duration of infusion set survival in lipohypertrophy versus nonlipohypertrophied tissue in patients with type 1 diabetes. Diabetes Technol Ther 2016;18:429–435.
4. McNichol L, Lund C, Rosen T, Gray M: Medical adhesives and patient safety: State of the science: consensus statements for the assessment, prevention, and treatment of adhesiverelated skin injuries. J Wound Ostomy Continence Nurs 2013;40:365–380; quiz E361–E362.
5. Englert K, Ruedy K, Coffey J, et al.: Skin and adhesive issues with continuous glucose monitors: a sticky situation. J Diabetes Sci Technol 2014;8:745–751. a Used within institution or support in public commentary, online articles, diabetes blogs, social media.
LBL021329 Rev001